Penīnu nacionālais dabas parks

Penīnu nacionālais dabas parks (Pieniński Park Narodowy) atrodas Penīnu kalnu dienvidu rajonā, malopolskie vojevodistē, netālu no Polijas – Slovākijas robežas. Penīnu kalni tiek iedalīti Pieniny Spiskie, Pieniny Wlasciwe (tieši te atrodas dabas parks) un Male Pieniny. Dabas parks aizņem 2346 ha lielu teritoriju, tajā skaitā 1311 ha pieder valstij. Meži parkā aizņem 1665 ha. Stingri aizsargājamā teritorija aizņem 750 ha.
Parka dibināšanas iniciators bija profesors V.Šafers. Pirmo privāto rezervātu, kura teritorija bija 7,5 ha, dibināja S.Drohovski 1921.gadā blakus Čorštinas pilsdrupām. No 1928.gada sākās apkārtējo teritoriju izpirkšana un 1932.gada 23.maijā, pēc Zemkopības Ministra rīkojuma, tika dibināts „Park Narodowy w Pieninach” (Pēnīnu Dabasparks), kurš aizņēma 736 ha lielu platību.
Penīnu kalni galvenokārt sastāv no kaļķakmens. Pats populārākais kalns šajā parkā ir Trīs Kroņu (Trzy Korony) kalns, kura augstums ir 982m v.j.l., bet pats augstākais kalns, kas atrodas jau aiz dabas parka teritorijas, ir Wysoka Mazajos Penīnos ar augstumu 1050 m v.j.l.. Šiem kalniem raksturīgas ir stāvas baltas klintis, kuras izceļas uz kopējā meža fona. Penīnu dabas parks atrodas Dunajecas upes baseinā un sastāv no daudziem strautiem no 0,3 līdz 4 km gariem. Penīnos ir 377 naturālo ūdens avotu: 290 – pastāvīgi (tai skaitā 3 minerālā ūdens avotu). Dunajecas upe ieņem svarīgu vietu Penīnu formas veidošanā.
Uz 100 km2 Polijas daļas Penīnu aug 1100 dažādu augu šķirnes(tuvu 50% ir Polijas floras šķirnes), 400 aļģu šķirnes, 330 sūnu un aknu sūnu šķirnes. 400 ķērpju šķirnes. Tāpat ir ļoti liela sēņu daudzveidība: 640 cepuru sēņu šķirnes un 560 mikroskopisko, parazitējošo augu šķinies. Floras raksturīgā iezīme ir liela ekoloģiskā un ģeogrāfiskā diferencēšana. Uz vienas un tās pašas klints, tikai dažādās vietās, aug dažādas augu šķirnes ar diametrāli pretējām biotopu prasībām. Uz doto brīdi 70% dabas parka teritorijas klāj meži. Līdz šim brīdim Penīnu dabas parkā ir konstatētas 6500 dažādas dzīvnieku sugas, bet tiek pieļauts, ka kopā varētu būt no 13000 līdz 15000 sugām, kas ir puse no visas Polijas faunas. Faunas sugu pētījumos, galvenokārt bezmugurkaulnieku, no 1971. līdz 1974. gadam, ļāva konstatēt priekš Penīniem 3000 jaunu sugu, no kurām liela daļa bija jaunas arī Polijas faunai. Tāpat tika atrastas jaunas sugas pasaulē. Penīnos ir konstatētas 17 zivju sugas, 10 abinieku un 6 čūsku sugas, 160 putnu sugas no kurām ligzdo 95 sugas.
Pirmās apdzīvotās vietas, kuras ir bijušas Penīnu dabas parkā, tiek datētas ar 13-10 gadsimtu pirms mūsu ēras. Penīnu dabas parkā ir divas pilis – Čorstina un Niedzica, kuras atrodas viena otrai pretī, katra savā Dunajcas upes pusē. Dabas parka teritorijā ir 34 gājēju takas no kurām dažas ved uz labiem skatu punktiem, kas atrodas uz kalniem Sokolice un Trzy Korony.
Galvenā Penīnu dabas parka atrakcija ir brauciens ar plostu pa Dunajecas upi. Brauciens ilgums ir no 2 līdz 3 stundām, atkarīgs no ūdens līmeņa upē. Maršruta garums ir 18 km.