26. aprīlis 2024. gads, piektdiena , Latvijā: ,  Polijā: . Šodien vārdadienu svin Polijā: Marzeny, Klaudiusza ; Latvijā: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Polijas reģioni
Reklāmas bloks

Hitlera bunkurs - Vilku midzenis (Gierłoż)

Izmainīts: 2018.06.24. 17:12

Viens no labāk saglabājušiem bunkuriem
Hitlera bunkura Gierlošā (Austrumprūsija) pastāvēšanas laiks: 1941.gada pavasaris - 1945.gada 24.janvāris
Eiropā atradās vairāki Trešā Reiha augstāk stāvošo amatpersonu bunkuri. Visi viņi atradās attālāk no lielām apdzīvotām vietām, dziļi iekšā meža masīvos, kur apkārt bija daudz ezeru un purvu. Par labu tam, ka Gierlošā jābūvē bunkuru sistēma, bija sekojoši iemesli:
1) Tuvumā atradās robeža ar PSRS (Padomju Krievija).
2) Vācijas toreizējā teritorija bija sadalīta pa aizsardzības apgabaliem. Kā viens no vis nocietinātākajiem aizsardzības apgabaliem bija Austrumu Prūsijas apgabals. Šeit atradās daudz nocietinātu punktu (Gizicko, Toruņa, Klaipēda, Pilava)
2) vieta atradās lielā attālumā no komunikāciju artērijām, vecā jauktu koku mežā, kuri nodrošināja dabīgo maskēšanu.
3) Ezeri, kas atradās uz austrumiem, veidoja dabīgos šķēršļus pretinieka karaspēkiem.
1940.gada jūlijā 50-gadīgais inženieris Fritz Todl saņēm

Bunkura iekšpuse mūsdienās
a uzdevumu uzbūvēt slepeno objektu Die Gorlitz (Gierłoż). Šis inženieris bija labi pazīstami, kā nocietinājuma būvju un bunkuru inženieri. Tāpēc arī viņiem tika uzticēts izprojektēt un uzbūvēt vienu no noslēpumainākajiem Otrā Pasaules kara objektiem - "Die Wolfschanze" Gierlošā.
1941.gada agrā pavasarī, maskējot visus būvdarbus kā ķīmiskā kombināta būvniecību, sākās būvdarbi. Pašā sākumā tika uzbūvēti un uzlaboti jau esošie ceļi, kā arī izbūvēts lidlauks un dzelzceļš. Zem kokiem tapa nocietināti bunkuri un citas aizsargceltnes. Galvenajiem bunkuriem nebija logu un tie atgādināja betona

Makets vienam no bunkuriem

klučus, kuru iekšienē veda nedaudzas durvis. No fotogrāfijām, kas veiktas pašos bunkuros, var secināt, ka šeit bija vesela pazemes ēku sistēma ar vairākiem līmeņiem.
K

Bunkura shēma
opējais ēku laukums sastādīja 250 ha, mežu - 800 ha. Viss komplekss bija nožogots ar dzeloņdrātu žogu un mīnu laukumiem ar platumu no 50 līdz 100 metriem.
Visa kara laika garumā ne krievu armija ne sabiedroto karaspēks tā arī neuzzināja par šīs bunkuru sistēmas esamību. Pat Gierlošas vietējie iedzīvotāji nezināja, kas viņu mežos darījās.
Tieši šajā bunkuru kompleksā notika atentāts pret Hitleru (20.jūlijs 1944.gads 12:42)
1944.gada oktobrī sarkanās armijas vienības nokļuva līdz Austrumprūsijas austrumu robežām, tāpēc 1944.gada 20.novembrī Hitlera galvenā rezidence tika pārcelta uz Zossen - netālu no Berlīnes. Divas dienas vēlāk tika izdota pavēle par Hitlera bunkura Gierlošā iznīcināšanu. Šīs pavēles izpildīšana notika 1945.gadā no 24. uz 25. janvāri.

Svarīgākie notikumi Hitlera bunkurā, Gierlošā
datumsNotikums
27–29.08.1940 pulkvedis Rudolf Schmundt,  Hitlera adjutantu šfes, bruņojuma un munīcijas ministrs dr. Firtz Todt, Hitlera adjutants majors Gerhard  – veica teritorijas izpēti Grielošas mežā, jaunas rezidences būvniecībai.
15.11.1940 Hitlers deva galējo rīkojumu savas rezidences būvēšanai Gierlošā (Pēc Moļotova vizītes Berlīnē)
24.06.1941 Ap 3:45 naktī, Hitlers ieradās "Wolfsschanze"
25.08.1941 Benito Mussolini ieradās pirmajā vizītē Gierlošā.
decembris 1941 Nodots ekspluatācijā lidlauks Vilamovicē. Pagarināts skrejceļš, lai varētu piezemēties lidmašīnas JU-52, 4-motoru Focke-Wulf 200 Condor.
20.04.1942 Svētku svinības, veltītas 53.Hitlera dzimšanas dienai. Ap 11-13 poligonā, netālu no Kentšinas, tika prezentēts jauns tanks PzKpfw VI Tiger.
16.07.1942 Galvenās Hitlera rezidences pārcelšana uz Vinnicas apgabalu.
01.11.1942 Hitlera galvenās rezidences atpakaļ pārcelšana uz Gierlošu.
10.1943 Tika izlemts par Hitlera rezidences paplašināšanu un modernizēšanu.
23.02.1944 Hitlers ar OKW (Vermahta virspavēlniecība), OKH (Vermahta sauszemes spēki) un OKL (Vermahta gaisa spēki) štābiem pārceļas uz Berchtesgaden - Berghof
14.07.1944 Hitlers kopā ar OKW štābu atgriezās uz Gierlošu. Berghofu pameta uz visiem laikiem.
20.07.1944 Pulkvedis Stauffenberg veica atentātu pret Hitleru.
20.11.1944 Hitlers pamet uz visiem laikiem "Wolfsschanze"
22.11.1944 Keitels deva pavēli uzspridzināt bunkurus.
27.01.1945 31.Sarkanās armijas ģenerālis P. Šafranovs ieņem Htlera bunkura teritoriju.

Plaisa Hitlera bunkurī pēc mēģinājuma to saspridzināt

Bunkuru iznīcināšanas rezultāts

Ciemiņu bunkurs. Samērā labi saglabājies


Objekts apmeklētājiem2018. gadā ir atvērts:
  • no 27. aprīļa - 10.00-15.00
  • no 28. aprīļa līdz 22. jūnijam - 10.00-18.00
  • no 23. jūnija līdz 2. septembrim - 10.00-19.00
  • no 3. septembra līdz 31. septembrim - 10.00-18.00
  • no 1. oktobra līdz 14. oktobrim - 10.00-15.00
Biļešu cenas no 8 aprīļa līdz 1 oktobrim
Individuāliem klientiem:
  • Pilnas cenas biļete - 25 zł
  • Atlaižu biļete- 23 zł
  • Ģimenes biļete (2 pieaugušie + 2 bērni) - 85 zł
  • Bērni līdz 2 gadu vecumam - bezmaksas

Grupas (virss 20 personām):
  • Apmeklējums + atrakciju parks - 20 zł
  • Tikai apmeklējums – 16 zł







Top.LV reiting@Mail.ru
Parse Time: 0.787s
Booking.com