Karaļa pils Varšavā

Karaļa pils ir visbiežāk Varšavā apmeklētais vēstures piemineklis. Te bija Mazovieckas kņazu rezidence, bet no XVII gadsimta sākuma – Polijas karaļu rezidence. Apmēram 300 gadu šeit darbojās parlaments. Pils mūros 1791. gada 3. maijā tika pieņemta 3. maija konstitūcija.
Par pils sākumu tiek uzskatīts Mazovieckas kņazu koka nocietinājums, kas tapa XIII un XIV gadsimtu mijā. Pirmā mūra celtne bija Pilsētas tornis – uzbūvēta XIV gadsimta vidū. Blakus tornim XV gadsimtā bija uzbūvēta gotiska stila rezidence. Agrīnā baroka stila arhitektūras formas pils ieguva 1600. – 1619. gados karaļa Zigmunta III valdīšanas laikā. XVIII gadsimtā pils fasāde no Vislas puses tika pārbūvēta vēlā baroka stilā, bet vēlāk, Stanislava Augusta valdīšanas laikā, tika piebūvēts bibliotēkas spārns, ierīkota zāle, kas bija domāta valsts pasākumiem, kā arī karaliskie apartamenti.
Otrā Pasaules kara laikā pils bija pilnīgi sagrauta. Visi atrastie mūru fragmenti un detaļas tika novietotas atpakaļ pie pils būvēšanas 1971. – 1974. gados. 1984. gadā pils tika pilnībā atvērta apmeklētājiem. Pils tika atjaunota tādā izskata, kāda tā bija XVIII gadsimta sākumā. Pils ēka mūsdienās pilda muzeja funkcijas. Ir pieejamas visas vēsturiskās telpas. Lielo Apartamentu un Karalisko apartamentu iekšējais aprīkojums Stanislava Augusta laikā tika uzskatīts par vislabāko Eiropā. Tieši tādā izskatā to mūsdienās var apskatīt. Visskaistākās iekšējās telpas ir: Lielā Zāle, saukta par Baļļu Zāli; Bruņinieku zāle; Troņa zāle; Audiences vecā zāle, saukta par Canaletta zāli; Konferenču kabinets; Marmora istaba; Mazā kapliča. Pirmajā stāvā atrodas senatoru zāle, saukta par 3. maija Konstitūcijas zāli. Blakus zālei atrodas Karaliskie apartamenti, kuros ir atrodami Jana Mateiko darbi. Starp tiem ir “3. maija Konstitūcija”. Partera stāva telpas nav tik greznas kā 1. stāva telpas. Veidotas XVI un XVII gadsimta stilā. Tur atrodas galma telpas un vecās Saeimas zāle, no kurām interesantākā ir “Dawna Izba Poselska”. Pagrabstāvā ir apskatāma ekspozīcija, kas sastāv no priekšmetiem, kas tika iegūti, veicot vecpilsētas izrakumus. Pils otrajam stāvam nav senlaicīga rakstura.
Pils priekšā atrodas Varšavas vecākais piemineklis – Zigmunta III Kolonna (1644. gads)
Šeit 1990.g. Lielbritānijas valdības pārstāvji nodeva Leham Valensam pirmskara prezidenta varas vēsturiskos simbolus. No šejienes 1995.g. svinīgi tika pārnesta urna ar pēdējā karaļa Augusta Poņiatovska pīšļiem uz Sv. Jana (karalis nomira Krievijā, Pēterburgā, Staļins savā laikā bija pret viņa mirstīgo atlieku apbedīšanu dzimtenē).