Kentšinas (Kętrzyn) krustnešu pils

Kętrzyn atrodas Polijas ziemeļos - Warminsko-mazursie vojevodistē. Šī vieta bija apdzīvota jau no seniem laikiem. Kādreiz šajā vietā atradās seno prūšu pilsēta Bartow.
Sākotnēji bija koka celtne, kas pildīja aizsarg funkcijas. Šo celtni krustneši uzbūvēja bijušajā Prūšu nocietinājuma vietā Rast pie Guber upes 1329.gadā, bet neilgi pēc tam 1360-1370 gados tā tika aizvietota ar mūra sienām. Šī vieta krustnešiem kalpoja par bāzi uzbrukumu organizēšanai uz Lietuvu.
Kopā ar pils būvniecību, notika arējo pilsētas nocietinājumu būvniecība. Par būvniecības materiālu pils celšanā tika izmantoti ķieģeļi, bet pils formas pamat? bija likts kvadrāts ar trīs spārniem, bet no rietumu puses bija aizsargmūris, kurā tika ierīkoti vārti. Raksturīga īpatnība bija tā, ka pilij nebija priekšpils un sargtorņa. Pils tika vairākkārtīgi pārbūvēta. Pirmā pārbūve notika 1528-1529 gadā, pēc tam – 1559-1566, bet 1622. gadā pagalma vidū tika uzbūvēts mazs, cilindrisks tornis. XV gadsimta pirmajā pusē pilsēta piederēja pie savienības, kas cīnījās pret krustnešiem.
XVII gadsimtā pils tika nopostīta. Atjaunošanas darbos, pils ziemeļu spārns tika samazināts, bet joprojām tas ir augstākais spārns. Lieli pārbūves darbi tika veikti pirms Otrā Pasaules kara. Šo pārbūvju mērķis bija pils pielāgošana dzīvokļu un ofisu ierīkošanai. Rezultātā tika palielināti pils logu nišas.
Otrā Pasaules kara laikā ugunsgrēks iznicināja visus pils koka elementus. Tāpat daļēji tika iznīcināti arī pils mūri. Pils tika atjaunota 1962-1967 gados. Tagad šeit atrodas muzejs un kultūras nams ar bibliotēku.
Blakus pilij atrodas gotiska sv. Jerzego baznīca, kurai sākotnēji bija piešķirtas aizsardzības funkcijas. Baznīca tika uzbūvēta XIV gadsimtā.