Krakovas karaļa pils Vāvele

Karaliskā Pils Vāvelē bija kopš gadsimtiem sabiedriskās dzīves politiskais un kultūras centrs. Šeit bija Piastu, Jagiellonu un Vāzu rezidence. Pirmā (X/XI gadsimtā) bija romāņu stila ēka ar kolizejam līdzīgu svētnīcu, vēlāk (XI-XII gadsimtos) romāņu stila celtne, kas bija domāta dzīvošanai un aizsardzībai. XV gadsimtā Kazimierza Lielā valdīšanas laikā, tika uzbūvēta pils gotiskā stilā, kuras celtniecības darbi bija sākušies agrāk – Vladislava Lokietas valdīšanas laikā. No 1502. gada līdz 1536. gadam pēc Zigmunda I Vecā pavēles pils tika pārbūvēta renesanses stilā. Arhitekts – Bartolomeis Berecci, Franicišeks Florentiski un Benedikts, kuru sauca par Sandomierzāni. Karaļpili apmeklēja labākie aktieri no visas Eiropas. Izbūvētais pils iekšējais pagalms bija piemērs vairākām Polijas pilīm. Uz lielākā stāva sienām ir redzamas freskas no 1536. gada. XVI gadsimtā tika pārbūvēts pils ziemeļu spārns, kas pirms tam tika nodedzināts. Tieši šajā laikā tika izbūvētas monumentālās kāpnes, kas tika nosauktas par Senatoru kāpnēm jeb Karaļu kāpnēm. Pēc galīgās karaļu rezidences pārcelšanas uz Varšavu, Vāveles pils tika nolaista un atdzīvojās tikai kronēšanu un bēru dienās. Faktiskā Vāveles pils nolaišana iestājās pēc tam, kad Zviedru karaspēks pili nodedzināja.
Šodien Karaliskā Pils Vāvelē pēc vairākkārtējām sagraušanām, atjaunošanām un pamatīgas pēdējo gadu restaurācijas ir grezns monuments, kas piesaista ar arhitektūras formām un meistarīgi veidotām detaļām un iekšējo aprīkojumu. Apskatam ir paredzēta pirmā stāva partera zāle, kas tika domāta galmam, karaļa privātie apartamenti pirmajā stāvā un burvīgas reprezentāciju zāles otrajā stāvā. Arhitektoniskais stils parāda noskaņojumu, kāds valdīja Jagiellonu un Vāzu valdīšanas laikā.
Istabās var apskatīt poļu un citu lielo meistaru portretus. Īpašu uzmanību piesaista karaļa Vladislava Vāzes (Vladislava VI) portrets, uzgleznots 1624. gadā Piotra Pavla Rubensa darbnīcā. Īpaši vērtīgi ir XVI gadsimta sienu gobelēni, kurus ir veidojuši labākie Briseles meistari. No Zigmunta Augusta 350 gobelēnu kolekcijas saglabājušies 134 gobelēni. Starp tiem ir gobelēni, uz kuriem ir uzgleznotas ainavas par Bībeles tēmām, zvēri, panorāmas, kā arī lieliska sērija ar Polijas un Lietuvas ģērboņiem. Tāpat ir apskatamas veco laiku mēbeles, pulksteņi, porcelāns un daudz kas cits. I stāvā tāpat ir apskatāma ekspozīcija, kas saistīta ar Vāveles XX gadsimta vēsturi. Te ir apskatāma prezidenta Ignacego Moscickiego guļamistaba, kuru viņš izmantoja, būdams Krakovā vizītēs 1926.-39. gadu periodā. Speciāli šai guļamistabai interjeru veidoja Adolfs Šiško-Bohušs.
Kroņa dārgumi un ieroču istaba pēc tradīcijas aizņem partera stāvu pils ZA daļā. Kroņa dārgumu istabā atrodas visvērtīgākās piemiņas mantas no Polijas karaļiem, kā arī vērtīgi izstrādājumi no sudraba un zelta, kas agrāk bija monarhu un to tuvinieku īpašumi.
Pavisam cits raksturs ir ekspozīcijai “Pazudinātā Vavele”, kas atrodas parterstāvā un pagrabstāvā, kur atradās karaliskā virtuve. Tur atrodas dažādi maketi, pils iekšējā plānojuma shēmas un daudz kas cits, kas saistīts ar Vaveles pilskalnu. Tiem, kas apmeklē Vaveli, ir interesanta atrakcija vasaras sezonā: kaļķakmens ala, tā saucamā Smoča Jama. Pa to var nonākt līdz Vislai pa tūristisko maršrutu (70 m).