Ogrodzieniec, Ērgļu Ligzdu sistēmas pils

Pils atrodas klinšainā apvidū, kuru sauc par Janowskiego Kalnu, uz dienvidiem no ciemata Ogrodziniec. Pirmās nocietinājuma celtnes no zemes un koka, šeit tapa jau Boleslawa Krzywoustego laikā. Tikpat varbūtīgi, ka pirmie nocietinājumi tika būvēti uz blakus kalna Birow. Mūra celtne šeit tapa Kaziemierz Wielki laikā, vai arī mazliet agrāk. Kaziemierz Wielki dāvināja šo pili Polijas karalistes maršalam Przedborow no Brzezia. Kad Przedborow pieņēma pili, tā bija daļēji sagrauta un tai bija nepieciešams kapitālais remonts. Iepriekšējā koka pils, pēc pārbūves, ieguva mūra nocietinājumus. Tajā laika pils aizņēma klints augstāko punktu. Pils vārtus veidoja sprauga klintīs. Pēc Przedborowa nāves pils atkal nonāca valsts īpašumā un 1386.gada Wladislaw Jagiello to nodeva Wladkowi no   Charbow Sulima dzimtas. XV gadsimta, visticamāk, Sulima dzimtas apsaimniekošanas laikā, pils tika pārbūvēta un paplašināta. Uz austrumu klints tika uzcelts sargtornis ar dzīvojamajām telpām, bet uz dienvidu klints – dzīvojamais korpuss. Pagalma tika novietota ūdens tilpne. 1470.gada pili nopirka Imbrams un Piotrs Salamoni, pēc tam tās īpašnieki bija Rzeszowsku, Pilecku, Chelmsku un Boneru dzimtas. XVI gadsimta pirmajā pusē pils īpašnieks bija Severens Boners, kurš bija karaļa Zygmunta Starego labā roka. Zygmunts Satry uzticēja Severenam Vaveles (Krakovas pils) pārbūvi. Pēc karaliskas rezidences pabeigšanas, Severens nolēma sev uzbūvēt tikpat varenu pili. No visiem piedāvājumiem viņš izvēlējās Ogrodziniec, jo šī pils atradās tuvu  Krakovai.  Pārbūves rezultātā pils ieguva ziemeļu spārnu, dienvidu spārns tika palielināts un ieguva divus torņus, bet vietā, kur atradās senie vārti, tika uzbūvēts trešais tornis ar vārtiem, uz kuriem veda paceļamais tilts. Šajā torni, trešajā līmenī, tika ierīkota kapliča. Pils pakājē izauga ievērojama priekšpils, kur notika visa saimnieciska darbība un tika rīkoti bruņinieku turnīri. Pēc Severena nāves, pils pārbūvi turpināja viņa dēls Staņislavs, kurš uzcēla rietumu spārnu, bet pils dienvidu spārnam piebūvēja uz ārējiem mūriem „vistas kāju”. Šai būvei bija pieci līmeņi, un uz katra līmeņa atradās šaujamlūkas. XVI gadsimta pils tomēr vairāk tika izmantota ka rezidence, nevis ka nocietinājuma objekts. Kārtējais pils īpašnieks bija Mikolaj Ligeza, kurš pacēla pils aizsargspējas, no dienvidu puses uzbūvējot blakus „vistas kājai” beluardu. 1587.gada pili ieguva Maksimiljans Habsburgs, to iekarojot. Tomēr šajā laika pils necieta. Pēc tam pils bija Firleju dzimtas īpašumā, bet XVII gadsimta vidu Andrzej Firlej veica nelielus celtniecības darbus un mainīja pils ārējo izskatu uz baroka stilu. Zviedru kara laika pils necieta, bet, pēc Zviedru padzīšanas, pārgāja Krakovas kastelāna Stanislawa Warzycka ipašumā, kurš apkārt priekšpilij uzbūvēja mūra nocietinājumus ar vārtiem. No 1702.gada sakas pils pagrimums. Zviedru karaļa Karla XII karaspēks, atkāpjoties no iekarotām zemēm, nodedzināja pili. Pēdējais pils īpašnieks Mecinsc neveica pietiekošus remontdarbus, un pils pamazām pārvērtās par drupām. 1784.gada pilsdrupas nopirka Tomasz Jaklinski. Bet tika lietotas tikai nedaudzas telpas. Pēc Otrā Pasaules kara no 1949. līdz 1973 gadam tika veikti pils mūru nostiprināšanas un restaurācijas darbi. Kopš tā laika pilsdrupas ir atvērtas tūristiem.