21. aprīlis 2014. gads, pirmdiena , Latvijā: ,  Polijā: . Šodien vārdadienu svin Polijā: Anzelma, Bartosza ; Latvijā: Anastasija, Marģers
Pēdējās izmaiņas
Polijas veikalu tīklu akcijas
Izmainīts: 2014.03.04.
Pēdējais pievienotais
Laika prognoze
Opole
23.04.2014 02:00
temperatūra:
10 °C
spiediens:
748 mm
Valūtu vidējie kursi

Eiropas Centrālā banka
2014-04-17
valūtaEUR
PLN
4.1937 (-0,05%)
USD
1.3855 (0,11%)
GBP
0.8243 (0,05%)

Polijas Tautas Banka
2014-04-18
valūtaPLN
UAH
0.26900 -0,19%
RUB
0.08510 0,71%
EUR
4.18200 -0,35%
Degviela Polijā

Atjaunota: 2014-03-19
Degviela
vidējā cena
PLNEUR
98 benzīns5.351.28
95 benzīns5.621.34
dīzeļdegviela5.381.28
autogāze2.650.63
Meklēšana
Polijas reģioni
Reklāmas bloks
Reklāmas bloks

Gdaņska (Gdańks)

Izmainīts: 2011.05.30. 19:21
Jau X gadsimtā šeit atradās zvejnieku un amatnieku nocietināta apmetne ar tirdzniecības ostu. Visvecākās rakstiskās ziņas par Gdaņsku tiek datētas ar 997. gadu, kad te, sava ceļojuma laikā uz Prūsiju, apstājās Sv. Vojcehs. Viņš arī kristīja vietējos iedzīvotājus, kas līdz šim bija pagāni. Pirmā rakstiskā ziņa par Gdaņskas ostu ir datēta ar 1148. gadu. Tolaik Gdaņska ietilpa kujavskiego bīskapu decīzijas sastāvā. No 1308. gada līdz 1454. gadam pilsēta atradās Krustnešu ordeņa rokās. No 1361. gada Gdaņska bija Hanzas savienības locekle un varēja tirgoties ar vairākām Eiropas zemēm. Ap 1344. gadu Krustneši iedeva pilsētas tiesības nocietinātai apmetnei, kuru šodien dēvē par Galveno Pilsētu (Dlugiego Targu rajons). 1377. gadā šīs tiesības ieguva tagadējā vecpilsēta, bet 1380. gadā pēc Krustnešu iniciatīvas, sākta Jaunās Pilsētas būvniecība. Pēdējo iznīcināja Gdaņskas iedzīvotāji 1455. gadā, lai mazinātu konkurenci. 1454. gadā Gdaņsku pievienoja Polijas Karalistei. Tomēr pilsētai izdevās saglabāt diezgan lielu autonomiju. Drīzumā pēc šiem notikumiem līdz šim atsevišķas pilsētas daļas apvienojās vienā pilsētā. Laika periodā no XVI gadsimta līdz XVIII gadsimtam iestājās neredzēts pilsētas uzplaukums. No 1793. gada līdz 1919. gadam Gdaņska bija Prūsijas sastāvā. Pārtraukums bija no 1807. līdz 1813. gadam, kad, pēc Napoleona Bonaparta gribas, Gdaņska bija brīvpilsēta. 1919. gadā bija dibināta Brīvā Pilsēta Gdaņska zem Tautu Līgas protektorāta. 1939. gada 1. septembrī te sākās II Pasaules karš. Ap pulkstens 4:45 hitleriešu bruņukuģis “Schlzwig-Holstein” sāka Vesterplattes pussalas apšaudi. Poļu karavīru garnizons 210 karavīru sastāvā septiņu dienu laikā varonīgi aizstāvējās. 1966. gadā šaja vietā tika atklāts piemineklis Piekrastes Aizstāvjiem. 14 stundas aizstāvējās Polijas Pasts Gdaņskā, par ko atgādina neliels muzejs (Polijas Pasta Aizstāvju laukumā) un piemineklis. Izšķirīrošas atbrīvošanas cīņās 1945. gadā tika sagrauti 90% no visas vecpilsētas. Pēc kara beigām iestājās kultūrvēsturisko pieminekļu atjaunošanas un restaurācijas periods. 1970. gadā notika strādnieku streiks un asiņainas demonstrācijas. Šo traģisko notikumu atcerei un kritušo piemiņai Solidarnoscas laukumā atklāts Kritušo Streikotāju Piemineklis. Savā laikā tieši Gdaņskā bija streiku un “Solidarnoscas” apvienības kustības centrs. Piemineklis sastāv no trīs krustiem (42m augsti) uz kuriem ir pakārti enkuri. 1997. gada Gdaņska svinēja savu 1000 gadadienu.
VĒSTURISKĀS VIETAS
Tūristi visvairāk apmeklē pilsētas vēsturisko daļu – Galveno Pilsētu (Główne Miasto). Vērtīgākie arhitektūras pieminekļi atrodas gar tā saucamo Karaļu Ceļu (nosaukums cēlies tāpēc, ka pa šo ceļu pilsētā ieradās Polijas karaļi), kas iet pa Dlugas ielu un Dlugi Targu ielu. Ceļš sākas ar reprezentācijas vārtiem Vizina, kas atrodas ielu Vala Jagiellonska un Okopova krustojumā. Vārti no XVII gadsimta otrās puses rotāti ar Polijas, Gdaņskas un Prūsijas karaļu ģērboņiem. Blakus atrodas gotiska stila Mocītavas ēka (XV un XVI gadsimts) un gotiska stila Cietuma tornis (XV gadsimts), bet mazliet tālāk pie Targi Veglovi atrodas renesanses stilā būvēta ieroču ēka (1602.-09.g.). Uz Dlugas ielu nokļūst pa renesanses stila Zelta Vārtiem, kas būvēti triumfa arkas formā no 1612.-14. gadam. Blakus, pie Zelta Vārtiem, atrodas Sv. Ježego Brālības ēka ar laternas stila tornīti no XV gadsimta beigām. Uz Dlugas ielas atrodas daļēji restaurētas skaistas mūra mājas no XV-XIX gadsimtiem. Piemēram, “Lwi Zamek” renesanses stila ēka no 1569. gada, un Šumana Māja no 1560. gada, tagad tur atrodas Tūrisma Informācijas Birojs. Restaurētajā Uphagena Mājā (1776. gads) atrodas XVIII gadsimta dzīvokļu interjera muzejs. Ielas galā atrodas Galvenās Pilsētas gotiska stila rātsnams, kas uzcelts XIV gadsimtā, apbūvēts XV-XVI gadsimtos ar ļoti bagātīgām iekštelpām, galvenokārt, no XVI-XVII gadsimtiem. Rātsnama tornī (XIV gadsimta beigas, 82m) 1561. gadā pilsētas iedzīvotāji novietoja zeltītu karaļa Zigmunta Augusta pūru. Tagad rātsnamā atrodas Gdaņskas Pilsētas Vēstures muzejs. Visskaistākā telpa ir Rāts Lielā Zāle, saukta par Sarkano zāli ar izskatīgu kamīnu (1593. gads). Laukumā Dlugi Targ atrodas pilsētas simbols – Neptūna strūklaka (1633. gads). Uz šīs strūklakas apmales ir redzami Gdaņskas ģerboņi un Polijas ērgļi. Aiz strūklakas atrodas artuša Māja (1478.-81. g). Ēkas fasāde ir pārbūvēta 1616.-1617. gados, apvienojot gotisko un renesanses stilus. Portālā izveidoti medaljoni ar Zigmunta II un Vladislava IV portretiem. Iekšā atrodas Gdaņskas Vēstures Muzeja filiāle, kurā var apskatīt skaistas gotiskas velves un bagātīgi darinātu, lielāko Eiropā podiņu (520 podiņi) krāsni (1545. gads) – pēc rekonstrukcijas. Par pašu skaistāko dzīvojamo ēku Gdaņskā var uzskatīt māju “Złota Kamienicza” ar vienreizēju renesanses fasādi. Dlugi Targ noslēdzas ar renesanses stila Zaļie Vārti (1564.-68.g). Te beidzas Karaļu Ceļš. Aiz vārtiem ir Motlavas upe, no kurienes atiet kuģīši uz Vesterplates pussalu un ostas apskatu. Gar upi stiepjas vecās ostas rajons. Ar pilsētu šo vietu savieno gotiska stila vārti (XIV-XV gadsimts), kuri ir daļēji rekonstruēti un ir saglabājušies līdz mūsu dienām. Vietā, kur beidzas Szeroka iela, atrodas Vecais Ceļamkrāns, tagad atrodas Jūras Centrālais Muzejs. Uzcelts 1442.-44. gados kā ostas ostas ceļamkrāns. Pēc kara 1959. gadā tas tika atjaunots. Tiek uzskatīts, ka tas ir viens no pirmajiem šāda veida ceļamkrāniem Eiropā. No Mariackas vārtiem līdz Dlugi Targ rajonam iet viena no Gdaņskas skaistākajām ielām – Mariackas iela. Bagātīgām, restaurētām mājām (XV-XIX gadsimts) ir lieli sliekšņi, kas visai būtiski sašaurina ielu. Agrāk tie kalpoja par piemājas terasēm , uz kurām atpūtas, spēlējās, uzņēma viesus. Tagad šeit atrodas amatnieku darbnīcas, galerijas, stilīgas kafejnīcas. Iela sākas no Mariackas baznīcas, kas ir lielākā Polijā un viena no lielākajām gotiskām baznīcām pasaulē. Uzcelta 1343.-1502. gadu periodā. Rekonstruēta pēc sagraušanas II Pasaules Kara laikā. Baznīcas garums ir 105m, augstums 29m, tornis (ieskaitot skatu torni) ir 78m augsts. Baznīca vienlaicīgi var uzņemt 25.000 cilvēku. Arhitektūra izceļas ar ļoti lielu vienkāršību. Baznīcā ir ļoti daudz mākslas darbu no dažādiem laikmetiem. Galvenais altāris ir uzcelts 1511.-17. gados vēlā gotiska stilā. Baznīcas vidusdaļā atrodas Marijas Dievmātes kronēšanas skulptūras scēna. Sv. Annas kapličā atrodas Jaunavas Marijas skulptūra (1420.g). Sv. Rajnolda kapličā, kas atrodas pie baznīcas torņa, ir Pieta skulptūra (1410. gads). Tāpat baznīcā atrodas restaurēts astronomiskais pulkstenis (1464.-70.g). Pie Svietego Gucha ielas atrodas Karaliskā Kapliča, uzcelta 1678.-81. gados. Projektējis un cēlis Tilmans no Gamerēnas par karaļa Jana III līdzekļiem. Tā ir vienīgā baroka stila baznīca Gdaņskā. Sv. Mikolaja baznīca (XIV gadsimts) netika sagrauta II Pasaules Kara laikā un ir saglabājusi ļoti bagātīgu iekšējo aprīkojumu no XV-XVIII gadsimtiem, piemēram, XVII gadsimta galveno altāri ar Sv. Mikolaja koronācijas gleznu.
Uz ziemeļiem no Galvenās Pilsētas vēsturiskajā Vecajā pilsētā atrodas gotiska stila Sv. Katarīnas baznīca (XIV-XV gadsimts). Rekonstruēta pēc sagraušanas II Pasaules Kara laikā. Baznīcas tornī atrodas Torņu Pulksteņu muzejs. Tur ir apskatāmi “carillon” – 37 dažādu izmēru zvani, no kuriem vismazākais sver 18 kg, bet vislielākais – 2390 kg. Blakus atrodas Sv. Brigitas baznīca (XIV gadsimta beigas), rekonstruēta pēc sagraušanas II Pasaules Kara laikā. Iekšējais baznīcas modernais aprīkojums lieliski sader kopā ar gotisko arhitektūru. Vecpilsētas nelielajā Rātsnamā (1587.-95.g.) atrodas Baltijas Kultūras Centrs. Galveno portālu rotā Gdaņskas, Polijas un Prūsijas ģerboņi.








Top.LV EASY.LV Interneta resursu reitings Rambler's Top100 reiting@Mail.ru
Parse Time: 1.414s