Kališa (Kalisz)

Tagadējās pilsētas Kališas (Kalisz) teritorija bija apdzīvota jau vairākus tūkstošus gadus atpakaļ. Romas Impērijas laikā šeit atradās vairāku nocietinātu apmetņu komplekss. Tagadējā Kališas pilsētas teritorija Romas Impērijas laikā bija svarīgs punkts uz tā saucamā "dzintaru ceļa".
1257.gadā Kališai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Tā bija Boleslava Pobožnā (Bolesław Pobożny) galvenā rezidence un Austrumu Vielkopolskas galvaspilsēta. No tā laika ir saglabājies vecpilsētas plānojums. Kališas pagrimums bija XVII un XVIII gadsimtos. 1815.gadā pilsēta bija nonākusi krievu rokās, neskatoties uz to, ka lielākā Wielkopolskas daļa tajā laikā bija Prūsijas pakļautībā. 1914.gadā, pēc intensīvas Kališas bombardēšanas, kuru veica vācu karaspēks, 85% pilsētas būvju tika pilnībā iznīcinātas un iedzīvotāju skaits samazinājās no 70 000 līdz 5000.
Tūristiem interesantākā vieta būtu ļoti cieši apbūvētā vecpilsēta un daudziem tiltiem un tiltiņiem pāri Prosnas upe, kura pilsētas teritorijā veido vairākas saliņas. Tirgus laukumā atrodas rātsnams, kas jau ir trešais šajā vietā un tika uzbūvēts 1920-24 gados. Apkārt tirgus laukumam ir daudz atjaunotu viduslaiku ēku, lielākā daļa no kurām tika renovētas pēckara gados.
Kališā ir daudz arhitektūras pieminekļu, galvenokārt klasicisma un neoklasicisma stila no XIX un XX gadsimtiem, piemēram, Vojcieha Boguslavskiego Teātris (1922-36). No vairākiem tiltiem pāri Prosnas upei, vērību piesaista akmens tilts, kas būvēts 1824-25 gados. Tilts tā arī saucas - Akmens Tilts un ir Srudmejskas (Śródmiejskiej) ielas turpinājums. Tiltu projektēja Francišeks Rainstains klasicisma stilā. Tilta garums ir 23m.
Zavodzie rajonā, kas atrodas uz dienvidiem no pilsētas centra, atrodas arheoloģiskais rezervāts. Te ir agro viduslaiku kapsēta, nocietināta apmetne, kas datēta ar IX gadsimtu, XI gadsimta aizsarg torņa fragmenti un XII gadsimta baznīcas pamatu fragmenti.