Kolobžega kādreizējā Kolberga

Viena no vecākajām Zachodniopomorskie vojevodistes pilsētām, kura jau bija pieminēta VIII gadsimta hronikās, kā slavens cietoksnis šajā reģionā (sākotnējā lokalizācija bija tagadējā apdzīvotā vietā Budzistowo, 3km no Kolobžegas vēsturiskā centra). 1000.gadā kņazs Boleslavs Droširdīgais (Bolesław Chrobry) dibināja šeit bīskapiju, bet par bīskapu iecelts tika Reinberns, kurš sastāvēja Boleslava meitas svītā. Tomēr 1007-1013 gados bīskapijas ietekme šajā reģionā mazinājās. XIII gadsimtā Kolobžega nonāca kamieņsku bīskapu aizbildniecībā, bet pēc Boleslava Kživoustego (Bolesław Krzywousty) nāves 1138. gadā nonāca Vācijas ķeizara protektorātā, bet vēlāk Dānijas karaļa protektorātā. 1255.gadā Kolobžega ieguva pilsētas tiesības un bija zvejniecības un tirdzniecības centrs. No XIV gadsimta bija Baltijas Hanzas savienības locekle.
1653.gadā pilsēta pārņēma brandebrugi, kuri to pārveidoja par cietoksni. Kopš tā laika pilsēta sāka samazināties. 1761.gadā Septiņu gadu Karā pilsētu ieņēma krievu karaspēks.
1807.gadā Kolobžegas cietoksni (vāc.Festung Kolberg) ielenca Napoleona armija. Poļu karaspēku uz Kolobžegu vadīja pulkvedis Sulkovskis (Sułkowski). Cietokšņa komendants bija Prūsijas majors Gneisenau. Pilsēta aizstāvējās līdz par miera līguma parakstīšanai Tilžā (Tylż). Šis notikums Prūsijā izauga līdz leģendai. Majors Gneisenau saņēma apakšpulkveža pakāpi un lieliskā vadītāja slavu.
1830 gadā tika nodibinātas pirmās sāls vannu peldes.
1859.gadā tika atvērta dzelzceļa līnija uz Ščecinu un Gdaņsku. Kūrorta ātra attīstība notika uzreiz pēc tam, kad pilsēta pazaudēja cietokšņa statusu. 1899.gadā tika atvērta pludmales māja (Strandschloß).
1872.gadā Prūsijas karalis pieņēma lēmumu par cietokšņa likvidēšanu. No šī brīža notika nocietinājumu pakāpeniska nojaukšana, kā rezultātā mainījās arī pilsētas raksturs.
Pirmā Pasaules Kara laikā Kolobžega kopā ar visām viesu mājām un sanatorijām pārtapa par lielu armijas hospitāli.
1933.gadā lielu balsu skaitu šeit saņēma Ādolfa Hitlera partija NSDAP, bet pats Ādolfs Hitlers kļuva par pilsētas goda pilsoni.
1944.gada novembrī, Ādolfs Hitlers Kolobžegu atkātoti nosauca par cietoksni. Sarkanā Armija pirmo uzbrukumu Kolobžegai veica 1945.gada 4.martā. Pēc pāris cīņu dienām, pilsētā iegāja 6.Polijas Armijas Kājnieku divīzija, 3.Kājnieku divīzija un spaieru baterijas.  
Pēc 14 dienu ilgām cīņām, 1945.gada 18.martā, pilsētu ieņēma 1.Polijas Armija un 1.Baltkrievijas Frontes armija, kuru komandēja maršals Georgijs Žukovs. Pilsētas ieņemšanas pagrieziena punkts bija no iepriekš ieņemtās Košalinas pilsētas pārceltās katjušu baterija. Pēc 60 sēriju šāvieniem (960 raketes), kas tika raidītas uz koleģiātu, tas tika iznīcināts un poļu daļas varēja ieiet pilsētas centrā. Pēdējais vācu armijas nocietinājuma punkts bija Forts Ujscie, kur tagad atrodas bāka. Liela daļa vācu virsnieku paspēja evakuēties uz Svinousciu.
1945.gada karadarbības rezultātā pilsēta tika sagrauta par 95%.
Pēc kara vēl atlikušie vācu iedzīvotāji tika padzīti, bet pilsētā ieradās poļu iedzīvotāji, lielākoties no PSRS ieņemtajiem Polijas apgabaliem.
1967.gadā Kolobžega formāli saņēma SPA statusu.
Tagad šī ir viena no slavenākajām SPA kūrortpilsētām Polijā.

Vēsturiskie dati:

Gads	Iedz. skaits
1924	33 000
1940	36 800
1950	6756
1960	16 732
1970	26 095
1980	38 174
1990	45 432
2000	45 032
2008	44 889