Toruņa (Toruń)

Agrā viduslaiku periodā šeit atradās nocietināta apmetne. Lokālās privilēģijas piešķīra krustneši 1233. gadā (tagadējai Vecajai pilsētai). XIII gadsimtā krustneši te uzbūvēja savu pili, bet 1264. gadā uz austrumiem no pils tika nodibināta Jauna pilsēta. 1454. gadā pilsētas abas daļas apvienojās vienotā pilsētā, bet līdz mūsu dienām var redzēt divas neatkarīgas pilsētu urbanizācijas sistēmas: ar tirgus laukumu Vecajā pilsētā un Jaunajā pilsētā. 1454. gadā notika sacelšanās, kas bija vērsta pret krustnešiem, kā rezultātā pilsēta tika pievienota Polijai. No XVI līdz XVII gadsimtam novērojams pilsētas kultūras un reliģijas (gan katoļu, gan luterāņu), ka arī ekonomiskas attīstība. XVIII gadsimtā iestājās pilsētas ekonomikas pagrimums uz kura fona vērojama liela garīgā attīstība. 1752. gadā dibināta Toruņas Zinātnieku Biedrība. Pēc Polijas II sadales Toruņa tiek iekļauta Prūsijas sastāvā, vienīgi 1807.-15. gados piederēja pie Varšavas Kņazistes. 1878.-92. gados Toruņā tika pārveidota par cietoksni, tās apkārtnē tika uzbūvēti 15 forti un 100 dažāda veida nocietinājumu. 1920. gadā Toruņa atkal ir Polijas sastāvā. II Pasaules kara laikā Toruņas apkārtnē tika izveidotas vairākas soda nometnes priekš pārceļotajiem, gūstekņiem un pat 10 zemnometnes Stutthofas koncentrācijas nometnei.
VĒSTURISKĀS VIETAS
Pilsētas vecā daļa atrodas Vislas upes labajā krastā. Upes kreisajā krastā atrodas Dibu pils drupas un galvenā dzelzceļa stacija. Pilsēta ir saglabājies viduslaiku izvietojums un pāris simtu arhitektūras pieminekļu, galvenokārt gotisko un baroka stila. Pilsētas panorāma, kas paveras no Vislas kreisā krasta uz labo krastu, nav daudz izmainījusies no viduslaikiem: sava vietā atrodas pilsētas nocietinājuma ķieģeļu mūri, gotiskie māju jumti un baznīcu torņi.
Vecās pilsētas rātsnams ir viens no pazīstamākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Eiropā. Tieši šeit apstājās, braucot cauri pilsētai, daudzi monarhi. Rātsnams tika uzcelts 1391.-99. gados, daļēji izmantojot iepriekšējās būves mūrus no XIII gadsimta. Rātsnams ir gotiska stila celtne ar četriem stūriem, iekšējo pagalmu un torni. Ēkas ārējo malu izmēri ir 44 un 52 metri. Pirmajā stāvā atrodas gotiska stila zāles, tai skaitā – Tiesas Zāle, Karaliskā Zāle, Savienības Zāle. Portāli ir baroka stila un renesanses stilā. Rātsnamā atrodas Toruņas Novada Muzejs. Rātsnama torņa augstums ir 40 metri. Augšā atrodas skatu laukums. Zem rātsnama atrodas “Pagrabs zem Eņģeļa” (Piwnica pod Aniołem). Celtnes priekšā atrodas piemineklis M. Kopernikam, kas ir pilsētas vizītkarte, autors ir F. Tiecka.
Apkārt tirgus laukumam atrodas senatnes arhitektūras pieminekļi-mājas. Vērtīgākā no tām ir māja “Zem Zvaigznes”, kurā atrodas Toruņas Novada Muzeja Tālo Austrumu nodaļa, ka arī vienlaicīgi notiek vairākas izstādes. Celtne uzcelta XIV gadsimtā, ģenerāli pārbūvēta XVII gadsimtā, kas rezultātā radīja vienreizēju baroka stila celtni Toruņā. No 1495.-96. gadiem par mājās īpašnieku bija Fillipo Buonaccorsi – itāļu humānists. Bagātīgi rotāta fasāde ļoti labi izceļas uz citu māju fona. Svēta gara baznīca (Tirgus rietumu daļā) agrāk bija evanģēlistiska. Baznīca ir būvēta baroka stilā 1754.-56. gados. Fasāde no tirgus puses daļēji ir aizsegta ar torni, kas šeit uzcelts XIX gadsimta beigās. Iekštelpu griesti ir ļoti augsti. Baznīcas durvis ir baroka stila no koka, radītas 1756. gadā, iekšējais baznīcas aprīkojums ir rokoko.
Viesnīca “Zem Trīs Kroņiem” atceras daudzus valdniekus, kuri pagodināja ar savu ierašanos šo pilsētu: karaliene Marija Kazimieža; karalis Augusts Mocnijs, cars Pētris I.
Gotiska stila baznīca NMP (tirgus ziemeļ-rietumu daļā) būvēta 1557. – 1724. gados ilgu laiku bija luterāņu. Tagadējā ēka ir trešā šajā vietā, tika uzbūvēta XIV gadsimtā, ar iekšējo telpu griestu augstumu 27 m. Altāris ir baroka stila, izveidots 1731.-33. gados. Zāles ziemeļu daļā ir atjaunots karalienes Annas Vazuvnas mauzolejs.
Toruņa ir viena no Polijas bagātīgākajām pilsētā kultūrvēsturisko pieminekļu jomā. Vērtīgākie atrodas vecajā pilsētā. Vairākos gadījumos tās ir mājas, kas atrodas ar kori uz ielu ar augstu priekšnamu no frontes, ar parādes telpu stāvā un noliktavām augšējos stāvos, pakāpienveida jumta korēm. Ka piemēru var minēt ēkas Kopernika ielā 15. un 17.. Otrā māja tiek saukta par Kopernika māju, jo tieši šeit viņš piedzima, tagad te atrodas Toruņas Novada Muzeja filiāle. Tur atrodas viduslaiku Toruņas pilsētas liels makets.
Masīva sv. Jana Kristītāja un sv. Jana Evanģēlista katedra dominē pār Vecās pilsētas vislas daļu. Šajā baznīcā tika kristīts Mikolajs Koperniks. Baznīcas griesti ir trīsdaļīgi un to augstums ir 28 metri. Iekštelpā pa malām atrodas kapličas. Katedras tornis nepaceļas daudz vairāk virs baznīcas jumta. Svētnīcas būvdarbi sākās 1207. gadā un turpinājās līdz pat XV gadsimtam. Pārtraukumi bija pēc ugunsgrēka 1351. gadā, un pēc vecā torņa sabrukšanas 1406. gadā, tagadējais ir būvēts 1407.-33. gados. Ap 1430. gadu sākās pēdējā celtniecības fāze. Griesti tika pacelti līdz tagadējam augstumam 28 m. Baznīca atrodas daudz gotisku un vēlas gotikas mākslas darbu. Viens no vērtīgākajiem ir Mojžeša krūšutēls no 1390. gada. Baznīcas iekšejais aprīkojums ir baroka. Baznīcas tornī atrodas viens no lielākajiem zvaniem Polijā, kurš nāk no apmēram 1500. gada. Zvana vidusdaļa ir 217 cm. Zvana nosaukums ir “Tuba Dei” (Dieva Taure”.
Tuvāk Vislas upei atrodas Polijā vislabāk saglabājusies noliktavas ēka no XIV gadsimta otras puses. Ēka būvēta no ķieģeļiem un tas jumta kore ir pakāpienveida. Liela daļa pilsētas nocietinājumu mūru, kas kādreiz bija apkārt visai pilsētai, ir saglabājusies līdz mūsu dienām. Piemēram, visa mūra daļa, kas stiepjas gar Vislu. Šī mūra daļa tika uzcelta XIV gadsimtā un tajā ir četri torņi, no kuriem vispazīstamākais ir Līkais tornis. Vartovnias tornis (XIII gadsimts) tika savā laikā apvienots ar ēku “Dwór Mieszczańskie”. Līdz mūsu dienām ir saglabājušies trīs vārti: Klasztorna, Żeglarska, Mostowa. Pilsētas mūri aizved līdz krustnešu pils (XIII gadsimts) drupām. Pils tika nojaukta 1454. gadā, Toruņas iedzīvotāju sacelšanas laikā. Līdz mūsu dienām ir saglabājies pagrabs, daļa pirmā stāva sienu un neliela daļa no otrā stāva sienām. Arheologi veica izrakumus un izpēti pils drupās 1958.-66. gados. Pagrabtelpās tagad ir izstāde “Toruņas vēsture” un “Pils vēsture”.
Blakus Vecajai pilsētai atrodas Jaunā pilsēta, kura nav tik daudz kultūrvēsturisko pieminekļu ka Vecajā pilsētā. Jaunajā pilsētā vērtīgākais piemineklis ir liela sv. Jakuba bazilika. Tās būvi uzsāka krustneši 1309. gadā, bet pabeidz 1340. gadā. Bazilika ir būvēta no ķieģeļiem gotikas stilā . XIV-XV gadsimtos tās abās malās tika piebūvētas divas rindas ar kapličām. Galvenais altāris nāk no 1731. gada un ir baroka stilā. Baznīcas torņa augstums ir 49 m. Baznīcas iekšā ir daudz XIV un XV gada gotikas gleznas.
Jaunas pilsētas tirgus laukumā atrodas (Laukuma vidū) evanģēliskā baznīca. Apkārt laukuma atrodas mājas viena no kurām ir māja “Zem Lauvas” (aptieka no 1624. gada) un jauka ēdnīca (mūsdienās kafejnīca) “Zem Gudra Priekšauta”, kur labi baroja jau no XV gadsimta. Arheoloģiskais muzejs atrodas trijās mājās no XVI-XVIII gadsimtiem.
Vislas upes otrajā krastā, tuvu no ceļa tilta, atrodas Dibovsku pils drupas. Pils tika uzcelta 1425.-54. gados pēc Vladislava Jagiellas rīkojuma, lai kontrolētu krustnešu darbību Toruņā. Pils sagraušanu sāka Zviedri, bet vēlāk prusaki un Napoleona armija to pavisam sagrāva. Mūsdienās te ir mazsvarīgas pilsdrupas.