Varšava (Warszawa)

Pilsēta tika dibināta Vislas augstajā krastā XIII un XIV gadsimtu mijā. Agrāk, jau X gadsimtā, šeit atradās tirgoņu nocietinātas apmetnes. 1526. gadā Varšava, viena no Mazovieckas kņazu rezidencēm, pēc pēdējā kņaza nāves, kopā ar Mazoviju nonāca pie Polijas karaļa. No 1569. gadā Varšava bija poļu-lietuviešu Seimu tikšanās vieta.
Pats nozīmīgākais notikums Varšavas politiskajā dzīvē bija pēc Zigmunta III rīkojuma Polijas karalistes galvaspilsētas pārcelšana 1596.-1611. gados no Krakovas.
Lielāko uzplaukumu pilsēta piedzīvoja 1674. – 1696. gados karaļa Jana III Sobieskiego valdīšanas laikā. Karaļa Augusta Poņatovskiego valdīšanas laikā no 1764. gada līdz 1795. gadam pilsētā ļoti strauji pieauga iedzīvotāju skaits. Polijas pārdalīšanas rezultātā Varšava nokļuva Prūsijā, vēlāk bija Varšavas kņazistes galvaspilsēta, bet sākot ar 1815. gadu no Krievijas Impērijas atkarīgas Polijas karaļvalsts galvaspilsēta. 1845. gadā tika atklāts dzelzceļš Varšava – Vīne. 1918. gadā Varšava atkal kļuva par neatkarīgās Polijas Republikas galvaspilsētu. 1924. gadā galvaspilsētas iedzīvotāju skaits pārsniedz 1 miljonu cilvēku.
1939. gada 1. septembrī notika pirmā pilsētas bombardēšana. Pēc varonīgās pilsētas aizstāvēšanas, Varšava 1939. gadā 28. septembrī kapitulēja. Iestājās grūtie hitleriešu okupācijas laiki. No 1943. gada 19 aprīļa līdz 16. maijam norisinājās Varšavas geto sacelšanās. Par godu sacelšanās dalībniekiem, 1948. gadā 19. aprīlī pie Zamenhofa ielas tika atklāts piemineklis. No 1944. gada 1. augusta līdz 2. oktobrim norisinājās Varšavas sacelšanās. Piemineklis par godu šai sacelšanās tika atklāts Krasiņskih laukumā 1989. gada 1. augustā. II Pasaules kara laikā Varšavā gāja bojā apm. 700 000 cilvēku, 84% pilsētas bija iznīcināta.
1945. gada 17. janvārī Varšava tika atbrīvota no okupācijas jūga. To paveica krievu armija kopā ar Polijas armijas karaspēku. Tika nodibināts Galvaspilsētas Atjaunošanas Birojs. Sākās pilsētas sistemātiska rekonstrukcija un paplašināšana.
Tagad pilsētā dzīvo ap 1 700 000 iedzīvotāju, pilsētas platība ir 495 km²., tā ir lielākā pilsēta Polijā, izvietota abos Vislas upes krastos. Centrs – kreisajā krastā.

Stare Miasto – vecpilsēta. Tās vēsture sākas XIII gs. Tagadējais pilsētas izskats ir pateicoties restaurācijas darbiem, kas norisinājās no 1949. gada līdz 1963. gadam. Otrajā Pasaules kara laikā pilsēta tika pilnīgi sagrauta. 1980.g. tā tika iekļauta UNESCO pasaules kultūras sarakstā kā īstas, autentiskus fragmentus saglabājošas rekonstrukcijas piemērs.
Rynek Starego Miasta – līdz XIX gs. administratīvais un tirdzniecības centrs (73mx90m).
Katedra Sw.Jana – svētā Jana katedrāle – viena no senākajām baznīcām Varšavā, XIII-XIV gs., atjaunota gotiskajā stilā. Šeit tika kronēti:
Stanislaw Lieczynski (1704) un Stanislaw August Poniatowski (1764)
Šeit īpaši jāpievērš uzmanība kņazu Mazovecku kapa plāksnei, kas ir veidota renesanses stilā.
Pazemes katedrālē apskatāmi slavenu poļu apbedījumi, kā piemēram
G. Senkēvičs – rakstnieks
J. Paderevskis – komponists
Gabriels Narutovičs – prezidents
Ignats Moscickis – prezidents
urna ar pēdējā karaļa Staņislava Augusta pīšļiem.
Barbakan – uzbūvēts XVI gs. kā Novogorodskas Vārti (Brama Nowomiejska), atjaunoti 1952.-1954.g. kopā ar 2 cietokšņu aizsardzības sienu fragmentiem.
Šeit no Pils laukuma sākas TRAKT KROLEWSKI (Karaliskais trakts). Tas aiziet pa Krakowskie Przedmiescie, Nowy Swiat, Aleje Ujazdowskie ielām un beidzas Vilanovā.
KRAKOWSKIE PRZEDMIESCIE – iela, kura atrodas no Pilsētas Vārtiem līdz Ujazdowa. XVII un XVIII šeit tika uzbūvēts pārstāvniecību pilis un baznīcas.
Kosciol akademicki sw. Anny bagātīgs rotājums, interesantas gleznas, vēlīnais baroks.
Kosciol pokarmelicki Krakowskie Przedmiescie 52/54, šeit atrodas Dievmātes ikona, kuru karalim Janam III uzdāvināja Romas pāvests Inokentijs XI par uzvaru pār turkiem Vīnē. Blakus atrodas piemineklis Adamam Mickevičam (1898.g.-Cyprian Godebski)
Kosciol Wizytek Opieki sw. Jozefa Krakowskie Przedmiescie 34 (1728-1763) viena no retajām celtnēm Varšavā, kas laimīgi pārcieta karu un saglabājās līdz mūsu dienām.
Alevona laivas veidā.
TABERNAKULUM no melnkoka – karalienes Ludviķes Marijas dāvana.
Baznīcas priekšā atrodas kardināla Stefana Višinska (1987.g.), kurš atradās postkomunistiskās Polijas tautas garīgās atdzimšanas priekšgalā, piemineklis.
Mazliet tālāk BOLESLAWA PRUSA – 1977.g. piemineklis.
Kosciol Swietego Krzyza Krakowskie Przedmiescie 3 rekonstrukcija, 1679.g. baroks, saglabājies tikai spožais, 1696.g. kaltais alevons. Altāris – precīza 1699.g. kopija.
Radzivillu pils Krakowskie Przedmiescie 48/50 saucās par prezidenta pili kopš 1994.g. galvenais korpuss – XVII gs. 1955.g. – šeit tika parakstīts Varšavas līgums. 1989.g. – “apaļais galds” pils priekšā – piemineklis kņazam Jozefam Poņiatovskim (1826 – 1832.g.) Blakus atrodas viesnīca “Bristol” Krakowskie Przedmiescie 26/28, XIX gs. Iekšienē – 1634.g. pils – bijusī karaļu vasaras rezidence. 1765.-1795.g. – bruņinieku skola, kuras skolnieks bija Tadeušs Košciuško.
Pretī - Krakowskie Przedmiescie 5 Mākslas Akadēmija
Ielas galā Zinātņu Akadēmija, tās priekšā Nikolaja Kopernika (1830.g.) piemineklis.
OGROD SASKI – 1727.g. – Pirmais publiskais parks, līdzās atrodas Lielais teātris (1825.g.), atjaunots 1951.-1965.g. arhitekts Antonio Corazzi. Skatītāju zālē 1900 vietu, 1.stāvā teātra muzejs.
ALEJE UJAZDOWSKIE sākas 3 krustu laukumā “Plac Trzech Krzyzy” sv. Aleksandra baznīcas centrā.
Alejas izveidotas XVIII gs. pirmajā pusē, bet 100 gadus vēlāk tās kļuva par visreprezentablāko Varšavas promenādi. Tagad tas ir diplomātiskais rajons. XIX gs. pilī atrodas vēstniecības.
Mūsdienīgajā celtnē tagad atrodas ASV vēstniecība.
Netālu – Seims un Senāts.
ZAMEK UJAZDOWSKI atrodas Aleji Ujazdowski un Trasa Lazienkowska krustojumā. Kalnā atrodas XVII gs. 1. pusē (Jan Trevano) baroka stilā pilnībā rekonstruētā pils. Tagad te atrodas Mūsdienu mākslas centrs.
Tālāk aiz laukuma Na Pozdrozu gar alejām atrodas
OGROD BOTANICZNY UNVERSYTETU WARSZAWSKIEGO. Universitātes botāniskais dārzs 1819.g. 5 ha, 4000 augu veidi, ar to robežojas parks LAZIENKI –74 ha. Viduslaikos šeit bija karaliskās medību vietas. XVII gs. 2. pusē maršalam Staņislavam Lubomirskim tika uzbūvēts neliels paviljons starp kokiem, tajās bija peldistabas ar vannām, kas arī deva nosaukumu sākumā paviljonam, bet pēc tam parka – pils ansamblim (lazienka – vannas istaba). XVIII gs. 2. pusē tā bija Staņislava Augusta vasaras rezidence, tika uzbūvētas pilis, paviljoni (pirmais nelielais Baltais Nams), akmens amfiteātris ar skatuvi uz salas, izplānots parks, izvietots skulptūru dārzs (arhitekti Dominik Merlini un Jan Chrystian Kamsetzer). Parka centrā uz salas atrodas gleznaina pils klasicisma stilā (1774-1776). Šeit atrodas mākslas darbi no karaļa Poņiatovska kolekcijas. Viena no skaistākajām zālēm – baļļu “Balowa Sala” parterā.
PALAC MYSLIWSKI – (1775-1779) Mednieku pils, sākumā karaļa rezidence, vēlāk kļuva par karaļa brāļa Jozefa Poņiatovska īpašumu.
STARA POMARANCZARNIA - siltumnīca, kas saglabājusi savas funkcijas.
FRIDERIKA ŠOPĒNA piemineklis – 1926.g. Vaclavs Šimanovskis, mazliet mazāka kopija 1994.g. atrodas Japānas pilsētā Hamamatsu, kas slavena ar tajā ražotajiem mūzikas instrumentiem.
Turpat līdzās parkam atrodas BEEWEDER pils 1818.g., Pilsudska rezidence, šeit atrodas pastāvīga ekspozīcija: “Jozef Pilsudski – Polijas maršals”, līdz 1994.g. pils bija prezidenta rezidence. Pie Belwedera vietā, kurā saplūst Bagatela un Aleji Ujazdowski ielas, atrodas Jozefa Pilsudska piemineklis. Tālāk Belwederska, Wilanowska un Aleje Sobieskiego ielas aizved līdz slavenajam baroka parka – pils ansamblim WILANOW .
Iesakām apmeklēt vienu no lielākajām kapsētām Eiropā:
POWAZKI Powazkowska iela 14
Šeit apglabātas tādas slavenības kā:
Stanislaw Moniuszko (komponists, poļu operas dibinātājs)
Wladyslaw Reymont – rakstnieks
Boleslaw Prus
Edward Rydz–Smigly – 1. Pasaules kara varonis, ģenerālis, piedalījās kaujās pie Daugavpils 1919.g.)
Krzysztof Kieslowski – mūsdienu kinorežisors, OSKARA prēmijas laureāts
Agnieszka Osiecka – dzejniece
Zbigniew Hubert – aktieris.
Šeit arī atrodas piemiņas krusts Katiņā bojā gājušajiem, kā arī fašistiskajās nometnēs nomocīto poļu mauzolejs.
Ksendzs – Jerzy Popieluszko, kurš tika nogalināts 1984.g.