Vigras klosteris

Klosteris, kurš Vigros (Wigry) palicis pēc kamendulu ordeņa, skaitās vērtīgākais arhitektūras piemineklis Vigras Nacionālajā Dabas Parkā (Wigierski Park Narodowy) un to labprāt apmeklē daudz turistu. Jāpiezīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem tas ir tuvākais apskates objekts, kurš, pietam, atrodas netālu no Suvalkiem (Suwałki), pilsētas, caur kuru brauc gandrīz katrs, kurš dodas Rietumeiropu.
Kamendulu ordeņa mūkus uz šejieni nosūtījis karalis Jans Kazimiežš (Jan Kazimierz), 1667.gadā uzdāvinot ordenim salu Vigras ezerā kopā ar medību muižu. Gadu vēlāk uzdāvināja palielu zemes gabalu ar mežiem, kuri tajos laikos klāja šo reģionu. Kopā ar mežiem, mūki ieguva ciemus kopā ar to iedzīvotājiem.
Mūki uz salu pārcēlās 1668.gada pirmajā pusē, bet par pirmo prioru bija tēvs Francišeks Vilga (Franciszek Wilga).
Uzreiz pēc ierašanās, mūki sāka būvēt baznīcu un klostera ēkas. Tajos laikos tika uzbūvētas dzirnavas un alus darītava, kā arī, neskatoties uz to, ka tā bija sala, tika izveidotas nocietinājuma būves. Mūki sāka izmantot esošos mežus - tika iegūti sveķi, no kuriem pēc tam izgatavoja terpentīnu un koka spirtu. Tāpat mūki atvēra dzelzs un stikla lietuves. Protams, ka viņi arī nodarbojās ar zivju saimniecību.
Mūku saimnieciskā darbība ātri vien noveda pie koksnes trūkuma tuvākajā apkārtnē, bet pats klosteris kļuva par bagātāko visā Polijā.
1710.gadā karalis Augusts II mūkiem konfiscēja lielu daļu zemes, bet klosteris tomēr turpināja pavairot savas bagātības. XVIII gadsimtā klosterim piederēja Suvalku pilsēta, 11 saimniecības, 56 ciemi, vairāki lielie ezeri, 6 dzirnavas, 404 bišu stropi, kā arī daudz citas ražotnes un alusdarītavas.
1671.gadā koka klosteris nodega. Pāris desmitu gadu laikā, mūki uzbūvēja jaunu klosteri - iespaidīgu monumentālu klostera ēku kompleksu, kurā dominējošais bija baroka stils ar klasicisma un rokoko elementiem. Galvenais ēku komplekss tika izvietots uz mākslīgā paaugstinājuma, divos līmeņos. Tika izveidoti lieli pagrabi medus, vīna un alus glabāšanai.
Tā klosteris attīstījās līdz 1796.gadam, kad Prūsijas varasiestādes konfiscēja ordeņa īpašumus, bet 1800.gadā mūki tika izdzīti no klostera. Tajā pašā gadā tika izveidota Vigerijas biskapija, bet 1823.gadā tās rezidence tika pārvietota uz Sejnu (Sejny), bet Vigrā palika tikai parafija.
Tālākā laiku gaitā klostera ēkas bez pienācīgas aprūpes tika nolaistas, bet no baznīcas pazuda daudz vērtīgu mākslas darbu.
I Pasaules Kara laikā klosteris tika nopostīts. Laika posmā starp abiem pasaules kariem, klosteris tika pilnībā atjaunots, bet II Pasaules karš atkal to noveda līdz drupām. Pēc kara tas tika atkal atjaunots. Sakrālās funkcijas uz doto brīdi pilda tikai baznīca. Pārējās klostera ēkas pieder kulturas un mākslas ministrijai.
Nelielu slavu klosteris ieguva, kad 1999.gadā to apmeklēja pāvests Jans Pāvils II, kurš te dzīvoja pāris dienas. No tā laika šo vietu katru gadu apmeklē aizvien vairāk tūristu.