26. jūnijs 2017. gads, pirmdiena , Latvijā: ,  Polijā: . Šodien vārdadienu svin Polijā: Jana, Pawła ; Latvijā: Ausma, Ausmis, Inguna, Inguns
Vēl par šo regionu
Pēdējās izmaiņas
Borišinska cilpa (Pętla Boryszyńska)
Izmainīts: 2013.01.24.
Pēdējais pievienotais
Borišinska cilpa (Pętla Boryszyńska)
Pievienots: 2011.06.07.
Laika prognoze
Dienvidpolija
30.06
temperatūra:
26 °C
16 °C
Valūtu vidējie kursi

Eiropas Centrālā banka
2017-06-23
valūtaEUR
PLN
4.2320 (-0,19%)
USD
1.1173 (0,04%)
GBP
0.8781 (-0,41%)

Polijas Tautas Banka
2017-06-23
valūtaPLN
UAH
0.14530 -0,48%
RUB
0.06350 0,16%
EUR
4.22550 -0,44%
Degviela Polijā

Atjaunota: 2017-04-05
Degviela
vidējā cena
PLNEUR
98 benzīns4.571.08
95 benzīns4.901.16
dīzeļdegviela4.411.04
autogāze2.130.50
Polijas reģioni
Šī regiona pilsētas
Reklāmas bloks

Lubuskie vojevodiste

Reģions ar lielajiem mežu masīviem un vairākiem ezeriem. Lieliski piemērots cilvēkiem, kuri izvēlas ūdens sporta veidus, medības un zivju ķeršanu. Lielākie meži ir gāršas: Drawska, Gorzowska, Notecka un Lubuska, kā arī sili: Dolnoslaskie un Zielonogorskie. Šie meži aizņem ap 50% no vojevodistes platības. Šī ir vojevodiste ar vislielāko mežu platību. Vispopulārākie ūdens sporta veidu centri atrodas pie ezeriem un ir situēti Lagow, Lubniewice, Niesulice un Slawa. Reģiona vizītkarte kultūrpasākumi Lagowas Filmu Vasara un Vīnogu Vākšanas Svētki Zielona Gora pilsētā.

ģērbonis

karogs
Vojevodiste aizņem ap 14,000 km2 lielu platību un to apdzīvo vairāk par 1 miljonu cilvēku. Par galvaspilsētām var skaitīt Gorzow Wielkopolski un Zielona Gora. Administratīvi reģions sadalīts 13 aprinķos. Tā teritorijā atrodas 42 pilsētas un 1500 ciemati. Vojevodiste robežojas: ziemeļos ar zachodniopomorskie vojevodisti, austrumos ar wielkopolskie vojevodisti, bet dienvidos dolnoslaskie. Rietumos lubuskie vojevodistei ir kopējā robeža ar Vāciju. Valsts robežā ir vairāki robežpārejas punkti, piem.: Kostrzyno, Slubice, Swiecko un Gubin. Lubuskie reģions nepieder pie ļoti urbanizētajiem reģioniem. Rūpniecība koncentrējas tikai lielajās pilsētās. Lubusz lubuska zemes vēsturiskā galvaspilsēta, šobrīd atrodas aiz Odra upes Vācijas teritorijā (Lebus). 1945. gadā lubuska zemes daļa uz austrumiem no Odra upes tika atgriezta Polijai. Reģiona ainava ir ļoti daudzveidīgs. Raksturīgas morēnu pakalnu joslas un grumbainās augstienes ir pirmsledāju upju ieleju sadalītas. Rietumos no Skwierzyna atrodas lielākais Polijā krasta kāpu reģions. Ir vairāki ezeri, visvairāk Lagow, Lubniewice un Slawa apkaimēs. Vojevodistes teritorijā atrodas Drawienski Nacionālā Dabas Parka daļa, kā arī daudz ainavu parku un nedaudz mazāk par 60 dabas rezervātu (piem.: Slonsk viena no lielākajām ligzdošanās vietām Polijā un Nietoperek lielākais Polijā sikspārņu dzīves vieta, Miedzyrzecki Nostiprinātā Rajona pazemes gaiteņos). Ļoti daudz ir arī dabas pieminekļu, kuru starpā vajag izcelt ozolus Piotrowice pilsētā (apkārtmērs 990 cm) un Leknica ( apkārtmērs 870 cm). Vojevodistes visvērtīgākais vēsturiskais objekts ir Zagan pils, viena no visskaistākajām barokas stila pilīm Polijā. Citas izcilas rezidences ir Kargowa pils, kā arī Lagowa un Miedzyrzecze pilis. Vēsturisko fortifikāciju starpā visslavenākā ir Miedzyrzecki Nostiprinātais Rajons lielākais fortifikācijas komplekss Polijā, šobrīd pieejams pateicoties pazemes tūristiskajai trasei. Apskates cienīga ir arī Kostrzyn cietoksnis. No muzeju kolekcijām varam ieteikt: kapaplākšņu portretu kolekcija Miedzyrzecze pilsētā, oriģinālā ceļa rādītāju kolekcija Witnica pilsētā un tautas būvniecības skansens Ochla pilsētā, netālu no Zielona Gora. Nesen ir atvēries safari tipa savvaļas zvēru parks Swierkocin pilsētā.

Raksti, kas attiecas uz šo Polijas regionu


Top.LV Rambler's Top100 reiting@Mail.ru
Parse Time: 0.174s
Booking.com