26. aprīlis 2017. gads, trešdiena , Latvijā: ,  Polijā: . Šodien vārdadienu svin Polijā: Marzeny, Klaudiusza ; Latvijā: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Vēl par šo regionu
Pēdējās izmaiņas
Varmijas parks Pluskā
Izmainīts: 2015.07.02.
Pēdējais pievienotais
Varmijas parks Pluskā
Pievienots: 2015.06.30.
Laika prognoze
Ziemeļpolija
28.04
temperatūra:
9 °C
5 °C
Valūtu vidējie kursi

Eiropas Centrālā banka
2017-04-26
valūtaEUR
PLN
4.2241 (-0,08%)
USD
1.0893 (0,02%)
GBP
0.8490 (-0,03%)

Polijas Tautas Banka
2017-04-26
valūtaPLN
UAH
0.14570 -0,21%
RUB
0.06870 -1,16%
EUR
4.22550 -0,22%
Degviela Polijā

Atjaunota: 2017-02-01
Degviela
vidējā cena
PLNEUR
98 benzīns4.731.12
95 benzīns5.071.20
dīzeļdegviela4.651.10
autogāze2.160.51
Polijas reģioni
Šī regiona pilsētas
Valūtu kalkulators
=
Reklāmas bloks

Warminsko-mazurskie vojevodiste

Reģions, kurš tiek saukts par tūkstoša ezeru valstību, ir pazīstams arī ar skaistajām upēm. Neskartā daba pievelk tūristus ne tikai vasarā. Lielo Mazurijas Ezeru Valstība ir arī slēpotāju sapņu zeme. Mazuru rajonā un uz Suvalku rajona robežām sniegs guļ no decembra līdz aprīļa beigām. Slēpot var Goldapa apkārtnēs.

ģērbonis

karogs
Vojevodiste aizņem vairāk par 24,200 km2 un to apdzīvo 1,5 miljons cilvēku. Tās galvaspilsēta ir Olština. Reģiona teritorijā atrodas 47 pilsētas un ap 3900 ciemati. Administratīvi tas ir sadalīts 19 apriņķos. Vojevodiste robežojas: podlaskie vojevodisti austrumos, mazowieckie dienvidos, kujawsko-pomorskie un pomorskie vojevodistēm rietumos. Ziemeļos reģionam ir kopīgā robeža ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu). Uz valsts robežas atrodas vairāki pārejas punkti (starp citiem: Gronowo, Bezledy un Goldap). Šajā reģionā rūpniecībai, neskaitot dažus izņēmumus (Elblag, Olsztyn, bet mazākajā mērā Ostroda un Elk), ir tikai lokāla nozīme un tā bāzējas tikai uz dabas resursiem un zemniecības (pārtikas, koka un būvmateriālu rūpniecība). Reģions ir ļoti daudzveidīgs ģeomorfoloģiskajā ziņā. Vojevodistes virsmas uzbūve izveidojās pateicoties Baltijas apledojumam, kurš atstāja pēc sevis milzīgas māla, smilts, šķembu un akmeņu masas, izlauza ieplakas un izveidoja ezerus. Vislielākās pēdas apledojums atstāja Lubawa un Goldap apkaimēs. Ezeri Sniardwy un Mamry, kuri atrodas vojevodistē ir vislielākie Polijā. Nedaudz mazāki ir: Jeziorak un Niegocin. Pie vairākiem ezeriem atrodas ūdens sporta veidu centri, bet pie dažiem ledusburāšanas centri. Populāri te ir nobraucieni ar laivām (visvairāk pa upēm: Krutynia, Wel un Drweca. Labi attīstīta ir pasažieru kuģniecība. Vispopulārākie kuģošanas ceļi iet no Lielajiem Mazurijas Ezeriem, caur Vislas līci (vietu, kur Visla ietek jūrā) un Ostrodas-Elblongas kanālu. Lielu reģiona daļu aizņem mežu masīvi. Te ir vairāki ainavu parki, ap 70 dabas rezervātiem (ar pasaulē atzītu par biosfēras rezervātu Luknajno Ezeru) un ļoti daudz dabas pieminekļu (pārsvarā laukakmeņi un dižkoki). Starp tiem pēdējiem īpaši izceļas Bazynskiego ozols visresnākais Polijā, Biskupi Akmens Bisztynek pilsētā un Tatarski Akmens pie Nidzicas. Reģionā pastāv vairākas kultūras mūsdienu poļu, vairāku gadsimtu veca warminsko-mazurska, vācu, kā arī pēckara laikā atbraukušie iedzīvotāji: ukraiņi un lemki. Šīs zemes apdzīvo vairāku konfesiju pārstāvji Romas katoļi, evaņģēlisti, unīti un vecticībnieki. Agrāk te bija divas vēsturiskās teritorijas. Warmia, kuru sākotnēji apdzīvoja prūšu cilts Warmi (prūsi baltu tauta, kura apdzīvoja zemes starp Vislas un Nemūnas lejteci senos laikos un viduslaikos un tika vai nu iznīcināta, vai arī ģermanizēta), krustnešu iekarota bija Polijas sastāvā no 1466. gada līdz 1772. gadam un vēlāk no 1945.gada Warmia rajonu apdzīvo poļu katoļi. Mazūrija agrajos viduslaikos Prūsijas teritorija tā ir tā krustnešu valsts daļa, kuru XIV-XVII apdzīvoja poļi no kaimiņu reģiona Mazowsze. Mazūrija līdz 1945. gadam atradās Vācijas sastāvā un tās iedzīvotāji bija evaņģēlisti.Tūristu vidū populāri ir vairāki vēstures pieminekļi: baznīcas (piem.: Olštin, Elblong, Frombork, Braniewo, Swieta Lipka, Lubawa pilsētās), bīskapu rezidences (Olštin, Lidzbark Warminski, Szymbark), krustnešu pilis (Ostroda, Ketrzyn, Nidzica). Saglabājās arī XIX gs. fortifikācijas

Raksti, kas attiecas uz šo Polijas regionu


Top.LV Rambler's Top100 reiting@Mail.ru
Parse Time: 0.209s
Booking.com